SOLVEIGA RAJA

Dzimusi 1944. gadā Cēsu pusē. Mācījusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, bet 1966. gadā uzsākusi mācības Ļeņingradas konservatorijā. Vokālo mākslu mācījusies pie Irēnas Donavas (Latvija), Antoņinas Grigorjevas un Valentīnas Lazko (Krievija).

Pēc augstskolas absolvēšanas strādājusi Joškarolas pilsētas muzikālajā teātrī, Kazaņas operas un baleta teātrī un Tallinas operā. 1976.gada sākumā māksliniece atgriežas Latvijā, kur vairāk nekā 20 gadus viņas dziļais, sievišķīgi daudzkrāsaini tembrētais, liriski – dramatiskais soprāns apbūra Latvijas Nacionālās operas apmeklētājus. Viņai piemita balss spēks un plastika, dramatisks pārdzīvojums un dvēseles vissmalkākās vibrācijas, izturība, kā arī ļoti laba vokālā tehnika.

Visspilgtāk S. Rajas balss īpatnības un cilvēciskā būtība atklājās Džuzepes Verdi, Rudžero Leonkavallo, Frančesko Čilea un Džakomo Pučīni operās. Neaizmirstamākās lomas uz Latvijas Nacionālās operas skatuves bija Amēlija „Masku ballē”, Violeta „Traviatā”, Leonora „Trubadūrā”, un titullomas „Toskā” un „Salomē”. Viņas balss skanējusi ne tikai Latvijā, Igaunijā un Krievijā, bet arī Baltkrievijā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā, Bulgārijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā un Kanādā.

© Copyright - Zabers Competition